Artuss Kaimiņs uzrakstījis emocionālu vēstuli, uzzinot par Jutas Srīķes pāragro nāvi

 

Man šodien nomira Draugs. Es ar viņu vēl pāris dienas atpakaļ runāju pa telefonu un teicu, lai dzer daudz šķidruma un ir ātrāk uz kājām. Ka gaidu viņu darbā. Ka viņas vieta Saeimā tukša. Viņa teica, protams, dzeru tieši tagad tēju un māsiņa dur šprici. Teica man, lai es arī turos un, ka mums abiem vajag daudz spēka. Atvadījāmies, kā jau ierasts. Viņa jokoja un smējās. Bija ļoti jautra saruna. Šobrīd es raudu. Viņa bija man patiešām labs draugs. Lai, ko sabiedrība runātu sliktu par Jutu Strīķi- Jums nav taisnība, jo jūs viņu gluži vienkārši nepazināt. Juta nekad nemānījās. Juta vienmēr bija sardzē. Vienmēr aizstāvēja. Ātri mācijās. Mācēja klausīties un lūgt arī padomu. Juta bija tieša, šī īpašība man vienmēr ir patikusi cilvēkos. Un viņa bija lojāla. Ļoti lojāla.

 

Un, ja kādam ir bijis tas gods ar Jutu sasveicināties sarokojoties- tad jūs noteikti šo sveicienu atceraties arī šobrīd. Stiprāku rokasspiedienu es neesmu redzējis nevienam cilvēkam. Un tas bija Jutas sveiciens. Atceros,ka Japānas vēstnieka sievai, Latvijā, kādā oficiālā pieņemšanā šo stipro roku neizturēja.. atleca pāris soļus atpakaļ, tas bija smieklīgi, jo visi taču zin Jutas sveicienu. Es neticu, ka tas viss ir beidzies un Juta ir mirusi. Es vienkārši tam neticu. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību Jutas Strīķes vīram Maiguram, Jutas radiem, ģimenes locekļiem un mums visiem draugiem. Juta, pieskati mūs lūdzu, lai mēs te nesadaram muļķības. Dežūra nav beigusies!

Lasi arī: 48h sēdēšana sastrēgumā - bez ēdiena un ūdens. Latviestis filmē, kas reāli notiek uz Polijas robežas +Video